Окрашивание / Process ir skiedras formejums/
Sis redzes viedoklis, pec musejam domam, ir pareizaks.
Lai divvertigs jons varetu neitralizet cietas fazes divas электровалентные grupas, nepieciesams, lai sis trupas atrastos tiesa tuviba viens no otra. Tas мало varbutej; ir varbutejaks pienemums, ka cietas fazes katra uzladeta grupa var sasiet tikai viens поливалентный jonu, un, preteji, katrs поливалентный jons elektrostatisks var notureties ar tikai vienai uzladeto grupu skiedra vienlaiciga ladina neitralizacija skiedra visuma [146].
Dati pa со|рбции atskirigu vielu (to skaita ari krasvielu) ar полиамидными skiedram, sanemti ar atskirigiem autoriem [134—138, 141—143], precize anjonu (skabes) krasvielu mijiedarbibas mehanismu ar sim skiedram.
Pie tam uzstadits, ka полиамидные skiedras parnem skabi un skabju krasvielas no skiduma jo vairak, neka zemak neka рН skidums (zim. 1) [130]. Starpiba pastav tikai taja, ka atskiriba no skabju sorbcijas pie krasvielu sorbcijas piedalas reakcija lieli anjoni, kuriem ir lielaks radniecigums pie skiedras.
No zim. 2 redzams, ka parnemot skabju krasvielu ar полиамидным skiedru atkariba no рН красильной vannas ir esamas tris raksturigas zonas [44]:
1. Atstarpe рН^9-^-6 skabe tiek absorbeta ar skiedru protona veida, kas atved pie аминогрупп jonizacijas:
Krasvielas adsorbcija palielinas ar рН pazeminajumu lidz tiem лор, kamer visi beigu аминогруппы nepiesatinasies ar krasvielas joniem.
2. Atstarpe рН«6^-2,8 skabes piemetinajums atved pie рН pazeminajuma, un skiedra praktiski neparnem udenraza protonus un krasvielas jonus.
by 
by
