Окрашивание / Saikne starp катионными krasvielam/
Poliamidnogo skiedras mijiedarbiba ar aktivu триазино-вым krasvielu ar ковалентных saiknu palidzibu iet pec shemas.
t.i. uz nedalitas paris аминогруппы poliamida elektronu ieviesanas rekina elektroniska atstarpe, триазинового apla ar-atoma, kurs ir saistits ar hloru [280, 285, 288, 289].
Atzinigi uzladetas beigu grupas —UKe+ nevar ковалентно mijiedarboties, ta ka tie nav apveltiti ar nedalita paris elektroniem, un atziniga ladina esamiba izsauc to atgrusanu no Sb+—atoma триазинового apla.
Sarmaina apstrade tapat sekme сорбированного krasvielas dalas dezaktivaciju.
Dezaktivetas krasvielas noraidisanai ir pieprasama pastiprinata skalosana ar piedalisanos mazgajoso vielu. Skalosana var but savienota savieto ar sarmainu apstradi, ta ka sarmaina vide sekme гидролизованного krasvielas noraidisanu no skiedras.
Tomer dezaktivetas krasvielas daza dala paliek uz skiedras pie мыловке parastos nosacijumos (2 c/e sodas, 2 c/e TMS, ilgstoss apstrades 15 minas, temperatura 95—100 °N) [290].
Ja krasvielu renovet uz skiedras, tad pie esamibas ко-валентной krasvielas saiknes ar skiedru caur циануровое apli Kr—nh2 aminam ir noraidams no skiedras, bet amins, kas satur циануровое apli, paliek uz skiedras. Esamiba uz amina skiedras ar циануровым apli tika atklata pie диа-зотировании krasvielas atlieku, kas atrodas uz skiedras, pie pecnakama savienojuma to ar atskirigiem азосоставляющимм. Ta, piemeram, pie savienojuma ar N-кислотой kaprons bija apkrasojams intensiva oranzkrasa. Novaja krasa nebija noraidama no skiedras pie кипячении mazgajosaja skiduma 30 laika gck.
икота у новорожденных хороший производитель .
by 
by
