Aminogruppi skiedras

25).

Pieradijumam ta, ka процинайловые krasvielas kimisks sasaistas lielakoties ar beigu аминогруппами skiedras, tika veiktas krasosanas pieredzes parasta, elle--тнлированного, kas дезаминированного un деструктированного полиамидных skiedru (zim. 26). Pavadija tapat vilnas un dabiska zida salidzinoso krasosanu.

Ja ar ацетилированием samazinat beigu аминогрупп skaitli полиамидном skiedra, tad kimisks saistitas krasvielas daudzums pazeminas. Gidrolizov'nnoe (деструктирован-

ное) skiedra sasien kimisks vairak neka процинайлового krasviela, ar ko полиамидное skiedra [285].

Ir uzstaditas nakamas attiecibas starp аминогрупп skiedras daudzumu un kimisks saistitas krasvielas daudzumu.

Perlons ar аминогрупп 3,5oZ~5 г-экв daudzumu uz 1 skiedras grama kimisks sasien 1,8% krasvielas. Ar аминогрупп daudzuma paaugstinajumu lidz 14O10-5 г-экв uz 1 skiedras (деструк-тированный perlons) grama kimisks saistitas krasvielas daudzums celas lidz 7,2%- Tamlidziga attieciba saglabajas un krasojot дезаминированного perlonu. Dezaminirovanie samazina brivu аминогрупп daudzumu skiedra uz 65%, bet kimisks saistitas krasvielas daudzums pazeminas tikai uz 41%. Analogiski rezultati ir sanemti pie brivu аминогрупп daudzuma izmainam vilnas un dabiska zida skiedras.

Pieredzes ar гндролизованным, kas ацетилированным un дезаминиро-ванным ar полиамидными skiedram rada, ka palielinajums vai аминогрупп skaitla samazinasana skiedra atved

attiecigi pie paaugstinajuma vai kimisks saistitas krasvielas daudzuma pazeminasanas. Tomer taisnas atkaribas starp siem lielumiem nav.