saiknu Daba

Par saiknu dabu starp катионными krasvielam un полиакрилонитрильными skiedram

Jautajums, kas skar полиакрилонитрильного skiedras saiknu dabu ar катионными krasvielam, lidz sim nedrikst skaitit pilniba lemts.

Petnieku vairakuma uzskati, kas nodarbojas ar so jautajumu, ir novedami pie ta, ka катионного krasvielas mijiedarbibas rezultata ar полиакрилонитрильным skiedru vienlaikus rodas triju tipu saiknes:

1) liela krasvielas dala sasaistas kimisks ar полиакрилонитрильного skiedras skabju grupam,

2) mazaka krasvielas dala izskist amorfas skiedras zonas,

3) vel mazaka krasvielas dala ir adsorbejama ar skiedras limeni.

Lidzsvara nosacijumos noteikta krasvielas dala atrodas katra no siem stavokliem.

Saiknu daba, kuras rodas pie tam, ir nakama:

1) pie krasvielas katjonu adsorbcijas ar skiedras limeni rodas saiknes uz elektrostatisku pievilksanas speku rekina [264];

2) pie krasvielas katjonu kimiskas mijiedarbibas ar skabju skiedras grupam rodas гетерополярные (joni) saiknes [260, 265];

3) izskidinot krasvielu skiedras masa var rasties gan saiknes uz Van-der-Vaal'sa speku rekina, gan udenrazu saiknes [270].

Galveno lomu, по-видимому, spele krasvielas katjonu kimiska mijiedarbiba ar skiedras makromolekulu skabju grupam.

Jautajums par skabju grupu raksturu, galigi nelemts. Ta, Tsollinger skaita, ka полиакрилонитрильное skiedra mijiedarbojas ar катионными krasvielam galvenokart pa сульфогруппам, kas rodas skiedra oksidacijas polimerizacijas procesa. Sis grupas var ari nebut, ja iniciatora kvalitate izmanto parskabes; saja gadijuma polimers var saturet tikai карбоксильные grupas [263, 271].