Fiziokimiskas ipasibas

Svariga nozime ir molekulsvara lielumam, полидисперсность polimera, низкомолекулярных frakciju esamiba un blokejosi

vielu, kas savukart atved pie beigu аминогрупп atskiriga satura skiedra.

Neliela аминогрупп skaitla del skiedra krasojot ar skabju krasvielam ir uzsverama pariesanas nogabalu nevienveidiba audos, kas ir atkariga no katras skiedras partijas nelielam kimiskam vai fiziskam atskiribam.

Buve un poliesteru skiedru fiziokimiskas ipasibas

Skiedra no полиэтилентерефталата (терилен) tika pirmoreiz sanemta Anglija, bet pec tam jau un citas valstis: ASV — дакрон, Japana — теторан, Frg — тревира, диолен, Italii— териталь, Holande — терленка, Francija — тер-галь [18, 19].

Chehoslovakii si skiedra devejas свитлен, GDR — ланон [21], PSRS — lavsans [20] un ta talak Visas sis skiedras, kas ir izlaizamas dazadas valstis zem dazadiem nosaukumiem, attiecas pret poliesteru skiedru klasi, kas ir sanemamas поликонденсации терефталевой skabes reakcijas rezultata vai vinas димети-лового etera un этиленгликоля [17, 22]; skiedras makromolekulai ir sekojosa buve:

Izejprodukts poliesterim — диметилтерефталат sanem ar метилированием терефталевой skabes, kura savukart sintezejas ar atskirigam metodem ar ftalskabju izmantosanu izejoso vielu kvalitate, benzola, п-кси-лола' un as. (23—26]. Ipasi izplatita ir терефталевой skabes sanemsanas metode no n-ксилола gaisa vina oksidesanas ar vai skabekli cela, vai slapeklskabi.

Otro izejproduktu poliestera sanemsanai kalpo par этиленгликоль, visbiezak sanemams ar taisnu etilena oksidesanu ar gaisu vai skabekli sudrabota katalizatora klatbutne lidz etilena oksidam un talaka гидратацией vinas pie paaugstinatas temperaturas [27].